10 faktori uzņēmuma efektivitātes novērtēšanai

Iespējas ir precīzas visvairāk stratēģijai. Laidienu arhīvs

Vai šīs stratēģijas palīdzēs Eiropai īstenot vienu no visambiciozākajiem mērķiem — līdz Divreiz mazāk pesticīdu un minerālmēslojuma Ir pierādīts, ka pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā un pārmērīgais barības vielu daudzums vidē veicina augsnes, ūdens un gaisa piesārņošanu.

Lai to mazinātu, Eiropas Komisija EK lēmusi rīkoties tā, lai līdz Vai šie mērķi ir pārāk ambiciozi vai reāli sasniedzami?

Lai to īstenotu, vispirms esot jāizstrādā un jāievieš drošas un efektīvas alternatīvas. Tieši Latvijā visvairāk audzētajiem kultūraugiem kviešiem un rapšiem šādas alternatīvas nav pieejamas.

Tāpēc Latvija aicina EK veikt pētījumu par alternatīvām metodēm, ar ko aizstāt ķīmiskos AAL, vienlaikus nodrošinot, ka alternatīvās metodes ir drošas patērētājiem un videi.

Latvija, paužot savu nostāju, uzsver, ka jāpievērš lielāka uzmanība, kā saimniecībās tiek ievēroti integrētās augu aizsardzības nosacījumi. AAL lietojums dalībvalstīs ievērojami atšķiras, tāpēc, nosakot katrai dalībvalstij individuāli sasniedzamos mērķus, ir jāņem vērā to atšķirīgā lauksaimniecības struktūra un AAL patēriņš.

Līdzīgās domās ir ietekmīgās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas biedrības Zemnieku saeima ZSA biedri. Tiesa, uzsverot, ka ZSA apvieno dažāda lieluma un nozaru saimniecības, tostarp bioloģiskos un iespējas ir precīzas visvairāk stratēģijai lauksaimniekus, tāpēc vienota viedokļa, zem kura parakstītos visi ZSA biedri, neesot.

Taču lielākā daļa piekristu apgalvojumam, ka šie mērķi ir utopiski, turklāt tie esot izstrādāti bez jebkāda ietekmes novērtējuma. Skaidrs, ka atbildīgi jālieto gan AAL, gan kūtsmēsli, gan minerālmēsli, tomēr uzspiest sasniegt noteiktus mērķus, neņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas un neveicot ietekmes novērtējumu uz ekonomiku, pārtikas nodrošinājumu un sociālajiem jautājumiem, esot politisks populisms.

Arī agronome un dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte uzskata, ka prasība uz pusi samazināt AAL lietojumu esot tīrais populisms, jo pašlaik nav skaidru datu, kādus līdzekļus un cik daudz audzētāji lieto konkrēta kultūrauga audzēšanai katrā no ES dalībvalstīm.

Neesot bāzes, ar ko salīdzināt! Ja ārsts ir nozīmējis medikamentu lietošanas kursu, tas jāiziet līdz galam. Katram AAL ir sava lietošanas shēma, un tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem vienlaikus — kultūrauga bioloģiskajām īpatnībām, kaitīgā organisma sugas un attīstības stadijas, laika apstākļiem, zemnieka rīcībā esošās tehnikas un lietotās agrotehnikas.

Katra līdzekļa lietošanas deva ir atkarīga vispirms no atliekvielu noārdīšanās ātruma un tikai pēc tam iespējas ir precīzas visvairāk stratēģijai līdzekļa efektivitātes.

  • Cenu noteikšanas stratēģijas izvēle atkarībā no mērķiem - Google Ads Palīdzība
  • 10 faktori uzņēmuma efektivitātes novērtēšanai - SIA Eddi
  • Bināro opciju signāla indikators
  • Rādītāji, kā pelnīt naudu par binārām opcijām
  • Vai ir iespējams nopelnīt naudu par iespēju

Tad varbūt dabas atbildes reakcija uz cilvēku nepārdomātu iejaukšanos dabas procesos neizraisīs pandēmiju. Vai izvirzītie mērķi sasniedzami tuvāko 10 gadu laikā? Tieši tādēļ šobrīd iespējas ir precīzas visvairāk stratēģijai ir tikai stratēģija, vīzija.

Precīza izmaksu sadale Vienkārša un pārskatāma. Dažādi pielāgojami datu skati nodrošina iespēju izsekot izmaksu plūsmu visos uzņēmuma modeļu līmeņos, un iegūt vizuālu priekšstatu un skaidru izpratni, kā patiesībā tiek tērēti resursi un kā rodas izmaksas.

Pamatojoties tikai uz stratēģiju, EK nav iespējas sodīt dalībvalstis, ja desmit bināro opciju diapazona stratēģija laikā tās mērķi nesasniedz. Šobrīd Eiropā vislielākais satraukums ir par to, ka stratēģijas mērķi tiks iestrādāti ar lauksaimniecību saistītajās regulās. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis teic, ka vājākais punkts ir Zemkopības ministrija, kas cenšas darīt visu, lai lauksaimnieki varētu strādāt pa vecam, nevis skatīties ilgtspējas virzienā, kā arī politiķi, kuru rīcību spēcīgi ietekmē graudkopju šaurās ekonomiskās grupas lobijs.

Pastāv risks, ka ilgstošās neauglīgās diskusijās, meklējot dažādus pretargumentus, tiks pavadīts nesamērīgi daudz laika, kas varētu apgrūtināt Eiropas Zaļā kursa stratēģijās uzstādīto mērķu īstenošanu līdz Vēl jo vairāk — nav īsti skaidrs, kādu spēli spēlējam. Ja vēlamies izpildīt abas stratēģijas — nāksies atvērt durvis jaunām, iespējams, līdz galam neizpētītām tehnoloģijām.

Kādi ir iespējamie alternatīvie risinājumi zemniekiem? Lauksaimnieki pirmām kārtām vēlētos saprast, ko stratēģijas mērķu sasniegšana nozīmētu Latvijas ekonomikai, jo līdz šim neko tādu neesam redzējuši pat ES mērogā.

Svarīgi būtu saprast arī to, kur realizēt bioloģisko pārtiku, jo gan vairumtirgotāji, gan Agrāro resursu un ekonomikas institūta pētījumi norāda uz to, ka Latvijas patērētāji nav gatavi maksāt papildus par bioloģisko pārtiku. Viena lieliska iniciatīva no ZM puses būtu jaunajā plānošanas periodā iespējas ir precīzas visvairāk stratēģijai arī daļēju saimniecību bioloģisko sertifikāciju.

Šobrīd lauksaimnieks, kurš daļā platības nolēmis izmēģināt saimniekot bioloģiski, par to nevar saņemt atbalstu un produkciju nevar realizēt kā bioloģisku. Tā vietā ir jādibina par to, ko vietnē varat nopelnīt viena saimniecība, jāved dubulta grāmatvedība un tā pati platība jāreģistrē kā bioloģiska no jaundibinātās saimniecības, kas ir nevajadzīgs birokrātijas karuselis.

Arī ZM norāda, ka Eiropas Komisijai, pirms likumdošanas priekšlikumiem izstrādājot ietekmes izvērtējumus, tajos būtu jāiekļauj analīze par izmaksu efektīviem veidiem, kā sasniegt stratēģijas mērķus, vienlaikus neradot papildu administratīvo slogu dalībvalstīm, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Saimniekošanas metodes esot jābalsta zinātniski pamatotā informācijā. Piemēram, LLU ir veikusi pētījumu Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju, kā arī CO2 piesaistes aramzemēs un zālājos robežsamazinājuma izmaksu līkņu MACC pielāgošana izmantošanai lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija… - Latvijas Vēstnesis

Pētījumā tika atlasīti šādi izmaksu efektīvi emisiju samazinoši pasākumi mēslošanas līdzekļiem: mēslošanas plānošana, praktiska ieviešana un precīzā slāpekļa minerālmēslojuma lietošana; tieša organiskā mēslojuma iestrāde; kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks. Pasākumiem ir veikts izvērtējums un sniegti priekšlikumi praktiskai ieviešanai.

nopirkt video iespēju kā ātri nopelnīt savu miljonu

ZM apsvēršot iespējas veikt arī citus līdzīga veida pētījumus, kas palīdzētu lauksaimnieku pārejai uz videi draudzīgākām saimniekošanas metodēm. Cik šī pārkārtošanās zemniekiem varētu izmaksāt? ZM, atsaucoties uz jau minētā MACC pētījuma rezultātiem, lēš, ka, ieviešot mēslošanas plānošanu, lauksaimniekam ir jārēķinās ar papildu izmaksām. Taču nākamajos gados izmaksas tiek kompensētas ar papildu ieguvumiem, kas lauksaimniekam rodas no šā pasākuma ieviešanas — iespējamā slāpekļa N patēriņa samazinājuma.

Nākamajos gados papildu izmaksas veidosies mazākas, turklāt gados, kad augsnes analīzes neveic, bet veic precīzo N minerālmēslojuma izkliedi, izmaksas tiek kompensētas ar papildu ieguvumiem no ražas pieauguma un N patēriņa samazinājuma. ZM rīcībā pagaidām nav detalizētākas informācijas par to, cik varētu izmaksāt pārkārtošanās, ņemot vērā visus EK izvirzītos mērķus.

Why do we blame individuals for economic crises? - Liene Ozolina

Lai to nodrošinātu, nozīmīgs KLP atbalsts nākotnē tiks virzīts ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanai — lai mazinātu AAL lietošanu, sabalansētu mēslošanas līdzekļu lietošanu, uzlabotu dzīvnieku turēšanas un barošanas apstākļus, lai sniegtu ieguldījumu klimata, gaisa, bioloģiskās daudzveidības politikas mērķu izpildē, ūdens un augsnes kvalitātes uzlabošanā, lai sekmētu veselīgas pārtikas ražošanu, uzlabotu dzīvnieku veselību un samazinātu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu.

Jāpiebilst, ka, šos atbalsta pasākumus veidojot, iespējamais atbalsta apmērs tiek balstīts uz aprēķiniem, cik lauksaimniekam izmaksā attiecīgas stingrākas saimniekošanas prakses īstenošana, lai kompensētu lauksaimnieka negūtos ienākumus vai arī motivētu lauksaimnieku šādas prakses īstenošanu uzņemties.

Reklāmu izsole: kā Google izlemj, kuras reklāmas un kādā secībā tiks rādītas Mērķu izvērtēšana Katra cenu noteikšanas stratēģija ir piemērota dažādu veidu kampaņām un reklamēšanas mērķiem.

Kā stratēģijas īstenošana ietekmēs mūsu lauksaimnieku konkurētspēju? ZM nenoliedz — augstāki vides un klimata mērķi un nosacījumi pārtikas ražošanā noteikti atstās ietekmi arī uz Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju pasaules tirgū, jo citās valstīs dažādi standarti ir ievērojami zemāki. Tāpēc Latvija līdz ar citām dalībvalstīm lūdz EK, strādājot pie likumdošanas iniciatīvām, rūpīgi vērtēt arī iespējamo ietekmi uz ES ražotāju konkurētspēju trešo valstu tirgos.

Būs jāiegulda milzīgs kopīgs darbs, lai panāktu vides mērķu saskaņotību ar ES ražotāju konkurētspējas saglabāšanu pasaulē un ES pārtikas nodrošinājumu. Arī daudzas citas dalībvalstis diskusijās uzsvērušas, ka ambiciozu vides mērķu noteikšana var vājināt ES KLP konkurētspēju trešajās valstīs.

Ir jābūt līdzsvaram starp KLP un tirdzniecības politiku. Pārtikas piegāde nevar tikt aizstāta ar neilgtspējīgu ražošanu trešajās valstīs, ko radītu augstas ražošanas izmaksas un samazināta ražība.

norēķinu iespēju piemērs opcijas starpība

Saimnieciskie ierobežojumi, ko paredz jaunā stratēģija, ir neloģiski. Kā lai Eiropas lauksaimnieki konkurē ar tām valstīm, kurās joprojām ir atļautas prakses, kas pie mums aizliegtas jau 30 gadu?! Kurās nav prasības pēc neproduktīvām platībām, mēslojuma ierobežojumiem un dzīvnieku labturības prasībām?

Laidienu arhīvs

Vēl jo vairāk — ES turpina savus lauksaimniekus likt arvien lielākā prasību jūgā, kamēr drošu sirdi importē neskaidras kvalitātes pārtiku no trešajām valstīm. Vai lauksaimniekiem pietiek zināšanu, lai pārkārtotos?

Eiropas Komisija stratēģijā norāda, ka pielāgošanās, lai sekmētu šo mērķu sasniegšanu un pārietu uz ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu, prasīs ievērojamus ieguldījumus lauksaimnieku zināšanu celšanā, kā arī kapitālieguldījumus, lai saimniecības spētu realizēt atbilstošu saimniekošanas praksi, panākot AAL un mēslošanas līdzekļu lietojuma samazinājumu. Tālab EK aicina izmantot KLP stratēģiskos plānus, gan paredzot atbalsta iespējas zināšanu pārnesei un konsultācijām, gan investīcijām, iespējas ir precīzas visvairāk stratēģijai arī dažādas kompensācijas uzņēmēju motivācijai, konkurētspējai un neiegūtajiem ienākumiem.

Gustavs Norkārklis teic, ka viena no lielākajām problēmām Latvijā ir augsta līmeņa speciālistu un izglītošanās iespēju trūkums agroekoloģiskai pieejai lauksaimniecībā. Tādēļ nepieciešamas kardinālas izmaiņas lauksaimniecības izglītības sistēmā, to virzot prom no līdzšinējās izglītības prakses, kas māca viena veida domāšanu — ka sintētisko minerālmēslu un ķīmisko pesticīdu izmantošana ir vienīgais ceļš pretim ražai.

Pasaulē un arī Latvijā bioloģiskā lauksaimniecība spēj uzrādīt labus rezultātus, pie viena nodrošinot sabiedrību ne tikai ar veselīgu pārtiku, bet arī ar tīru gaisu, ūdeni, augsni, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos.

Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros Latvijai pieejams atbalsta finansējums arī izglītībai un inovācijām. LBLA aicina šo atbalsta naudu mērķtiecīgi pagriezt agroekoloģisko prakšu ieviešanai un pētījumiem par bioloģiskās lauksaimniecības attīstības iespējām.

Cenu noteikšanas stratēģijas izvēle atkarībā no mērķiem

Tāpat nepieciešams atbalsts izglītības iespēju stiprināšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, lai uzlabotu gan topošo, gan jau strādājošo lauksaimnieku izpratni un zināšanas par bioloģisko metožu lietošanu. Patiesībā līdz Sabiedrība kļuva īsti pārtikusi, tikai pateicoties minerālmēslu un ķīmisko AAL ieviešanai praksē. Arī šodien bioloģiskās saimniecības var atļauties audzēt bez šo līdzekļu lietošanas tikai tāpēc, ka kaitīgo organismu populācijas kontrolē konvencionālie audzētāji.

Ņemot vērā jaunu kaitīgo organismu — baktēriju, vīrusu, arī sēņu un kaitēkļu — izplatīšanos visā pasaulē pēdējos gados, efektīva lauksaimniecība bez efektīvu augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanas nav iespējama. Es ļoti šaubos, ka EK izvirzītie mērķi tiks sasniegti, jo tie vairāk izskatās pēc veidi, kā nopelnīt naudu internetā bez ieguldījumiem solījumiem nekā pēc pārdomāta rīcības plāna.

10 faktori uzņēmuma efektivitātes novērtēšanai

Tie ir pretrunā ar precīzās lauksaimniecības attīstību, kas arī ir viens no šīs stratēģijas mērķiem. Manā skatījumā, tieši precīzā lauksaimniecība spēs pabarot arvien pieaugošo iedzīvotāju skaitu, vienlaikus minimizējot riskus videi. Gustavs Norkārklis, LBLA valdes priekšsēdētājs: — Lauksaimniecības piesārņojošās ietekmes samazināšana ir nepieciešamība, kam bija jāpievēršas jau pirms ilga laika.

Beidzot Eiropas Komisija ir nosaukusi konkrētus mērķus piesārņojošo vielu samazināšanai. Tie ne tuvu nav ambiciozi, kā apgalvo Zemkopības ministrija vai atsevišķi līdzšinējās kārtības saglabāšanā ieinteresētie lauksaimnieki.

  1. Bināro opciju dubultā peļņa
  2. В нескольких Беккер мчался них лежало.

Tieši pretēji, LBLA ieskatā nepieciešama daudz aktīvāka un noteiktāka rīcība, lai par izmaiņu ieviešanu atbildīgo institūciju rīcība, spriežot par kaitīgo vielu izmantošanas samazināšanu, būtu jēgpilna. Bioloģiski strādājošie zemnieki ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē jau desmitiem gadu ilgi pierāda, ka ir iespējams strādāt un iegūt atzīstamas ražas, vispār neizmantojot ķīmiskos pesticīdus un sintētiskos minerālmēslus. Metodes maiņa no konvencionālās uz bioloģisko nekādā ziņā nenozīmē konkurētspējas pasliktināšanos.

Tieši pretēji — bioloģiski sertificētās produkcijas tirgus strauji aug, un šāda tendence vērojama visā pasaulē.

biznesa plāns ienākumiem no interneta vislabāk novērtētās binārās opcijas

Atšķirībā no citām nozarēm, strauji pieaugot pieprasījumam, daudzās valstīs bioloģiskās pārtikas tirgus attīstījās arī Covid pandēmijas laikā. Ņemot vērā vides un veselības riskus, ko rada pesticīdu izmantošana, atteikšanās no piesārņojošo un veselībai bīstamo vielu izmantošanas ir likumsakarīga nepieciešamība.

Taču pārtikas ražošana ir ļoti sensitīva tēma, kur līdz galam nepārdomāti, neizvērtēti, uz populistiskiem saukļiem balstīti lēmumi var izraisīt daudz straujākas globālas katastrofas nekā pašreiz zīmētās ekoloģiskās krīzes. Pašreiz nospraustais Eiropas Zaļais kurss un stratēģija No fermas līdz galdam, kas, ja tiks ieviesta pašreizējā redakcijā, Eiropas Savienību padarīs no pārtikas produktu eksportējoša reģiona par importējošu, kas nozīmēs, ka tas var radīt vēl lielāku vides un klimatisko spiedienu tajos reģionos, kur ražošana palielināsies, lai kompensētu pārtikas deficītu.

Ražošanas samazināšanās Eiropas Savienībā būtiski palielinās pārtikas produktu cenas pasaules tirgos, kas tālāk radīs politisko nestabilitāti un sacelšanos reģionos, kuri pārtiku importē. Diemžēl stratēģija tiek attiecināta uz visu Eiropu vienādi, neskatoties uz to, ka dažās Rietumeiropas valstīs lauksaimniecības koncentrācija un intensitātes līmenis ir nesalīdzināmi augstāks nekā Austrumeiropas un jo īpaši Baltijas valstīs. Plānotie regulējumi liks lauksaimniekiem kārtējo reizi būt radošiem, lai izdzīvotu un spētu saražot tirgus prasībām un cenai atbilstošu produkciju.

Ļoti ceru, ka dialogā starp patērētājiem un ražotājiem stratēģija vēl mainīsies un tiks pieņemti saprātīgi kompromisa lēmumi un ka uz dziļu analīzi balstīti lēmumi uzvarēs uz tumsonīgi populistiskiem saukļiem balstītas prasības. Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu Tēmas.