Kā panākt iespējami lielāko labumu, ja valsts grib atsavināt tavu īpašumu? — Santa

Iespēju atsavināšana

Laidienu arhīvs

Kas jāzina, ja valsts atsavina tavu īpašumu Lai gan īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām Latvijā nenotiek bieži, teorētiski tā var skart ikvienu.

Kas jāzina, ja tavam īpašumam lemts kalpot sabiedrības vajadzībām? Redzamākie piemēri ir Latvijas Nacionālās iespēju atsavināšana un Dienvidu tilta būvniecības projekti. Tagad tiem pievienojas vēl vērienīgāks — dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts, kura plānotais garums Latvijas teritorijā ir kilometri un kura vajadzībām tiks atsavināts apmēram tūkstotis privātīpašumu.

Atsavināšanas procesu regulē Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums. Tas nosaka, ka īpašumu var atsavināt valsts, vides, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un kāpņu opcijas stratēģija būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citām sabiedrības vajadzībām, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem.

Ja ir pierādīts sabiedrības labums, atsavināšanas nepieciešamība un noteikta taisnīga atlīdzība, lai cik emocionāla un sāpīga ir mājas un zemes zaudēšana, faktiski nav variantu — īpašums būs jāatstāj, jo tā vienkārši noteikts likumā.

Lai cik skaudri, tomēr vajadzētu pieņemt — lai valsts varētu attīstīties, jaunām būvēm un dzelzceļam ir jābūt.

Īpašumu var atsavināt valsts, vides, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai iespēju atsavināšana kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citām sabiedrības vajadzībām, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Ja ir pierādīts sabiedrības labums, atsavināšanas nepieciešamība un ir noteikta taisnīga atlīdzība, lai cik emocionāla un sāpīga ir īpašuma zaudēšana, iespējas aizstāvēties ir visai ierobežotas — atliek sevi mierināt, ka no atsavināšanas būs labums sabiedrībai: pašam, bērniem un mazbērniem. Lai kur cilvēks dzīvotu, teorētiski var pienākt brīdis, kad valsts vai pašvaldība nolemj, ka šī vieta nepieciešama sabiedrības vajadzībām, tādēļ tā īpašniekam jāatsavina — tas nozīmē, ka cilvēks pilnībā zaudē sava īpašuma vai tā daļas īpašumtiesības, par to pretī saņemot atlīdzību. Pasargāti nav ne pilsētas daudzdzīvokļu namos, ne attālākajos lauku nostūros dzīvojošie — ikviena teritorija var kļūt vajadzīga sabiedrībai.

Ja nebūtu uzbūvēts Dienvidu tilts, Rīgā joprojām būtu trīs tilti, pār kuriem šķērsot Daugavu, un sastrēgumi būtu vēl milzīgāki. Tāpēc īpašuma atsavināšanu ieteicams uztvert ar tādu kā misijas apziņu — ka no atsavināšanas būs labums sabiedrībai: pašam, bērniem iespēju atsavināšana mazbērniem.

Emocionāli tas var būt smagi, bet varbūt uz šīm izmaiņām iespējams paskatīties pozitīvi — lai gan piespiedu kārtā, tomēr arī šī ir iespēja dzīvē kaut ko mainīt un varbūt tieši uz labo pusi. Prātīgāk piekrist Lai gan juridiski īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām ir secīga un precīza: izpēte, konsultācijas, variantu apspriešana un citas procedūras, no malas tas var izskatīties tā: cilvēks gadiem, varbūt kopš bērnības mierīgi dzīvo savā mājā, viņam ir zeme, un tad tiek nolemts, ka gar to vai cauri zemes gabalam būvēs lielceļu, dzelzceļu gāzes vadu, vai kādu citu sabiedrībai vajadzīgu būvi.

Līdz ar to šis īpašums pret taisnīgu atlīdzību tiks atsavināts — no tā teorētiski nav pasargāts neviens. Kad skaidrs, ka konkrētā projekta īstenošanai būs jāatsavina privātīpašumi, attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība nosaka, cik lielu teritoriju — visu īpašumu vai tā daļu — vajadzēs atsavināt, un novērtē iespēju atsavināšana.

Par to, ka māja vai zemes gabals atrodas konkrētā projektējamā teritorijā tās īpašniekam tiek paziņots savlaicīgi. Notiek sabiedriskās apspriešanas — visiem, kurus skar izbūve, pašvaldībās izziņo sapulces, kurās var uzdot visus neskaidros jautājumus. Saskaņā ar likumu, īpašuma atsavināšana notiek, vienojoties labprātīgi vai piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata. Ja īpašnieks piekrīt labprātīgai atsavināšanai, puses slēdz līgumu, ja nepiekrīt — valsts vai pašvaldība īpašumu var atsavināt piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata.

Tomēr, lai īpašumu atsavinātu piespiedu kārtā, jāsakrīt četrām pazīmēm: tā notikusi uz atsevišķa likuma pamata; tas notiek sabiedrības iespēju atsavināšana izņēmuma gadījumos un pret taisnīgu atlīdzību. Par īpašuma piespiedu atsavināšanu Saeima katram konkrētajam gadījumam izdod atsevišķu likumu.

Uz tā pamata īpašums nonāk valsts vai pašvaldības īpašumā un bijušajam īpašniekam atliek vien respektēt šo likumu, kā arī saņemt atlīdzību.

iespēju atsavināšana

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, juristi silti iesaka nespirināties pretī un piekrist labprātīgai atsavināšanai. Jo labprātīgāk un vienkāršāk cilvēks piekrīt atsavināšanai, jo tas viņam izmaksā lētāk un novērš kāda lieka sirma mata parādīšanos. Protams, var iecirsties un iet meklēt taisnību tiesā, taču tad būs jāalgo advokāts, kas kārtos dokumentus, pārstāvēs tiesā, jātērē laiks un enerģija, un tāpat tiesa nolems īpašumu atsavināt, jo to nosaka likums.

Ja cauri mājas pagalmam ir paredzēts dzelzceļš, tad tas tur būs, un neko darīt nevar! Ko nozīmē taisnīga atlīdzība? Tiem, kam nākas šķirties no savas mājas vai zemes, svarīgi netikt apkrāptiem un par savu īpašumu saņemt adekvātu samaksu.

Jau minētais atsavināšanas likums paredz, ka atlīdzību par atsavināmo īpašumu nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus. Līdz ar to mājas vai zemes īpašnieks nevar uzstāt, ka vēlas šādu summu un maksājiet — tā nebūs, atlīdzības apmēru noteiks vērtētājs un par tādu summu projekta iespēju atsavināšana īpašumu arī atpirks. Mēģināt panākt lielāku atlīdzību var gadījumos, kad māja vai zeme tiek atsavināta privātu projektu vajadzībām, piemēram, ja kāds vēlas būvēt iespēju atsavināšana vai privātu ražotni un viņam nepieciešama arī blakus esošā zeme.

Tad par summu var diskutēt un abām pusēm vienojoties, centu opcijas par konkrētu ciparu.

Rēzeknes novada pašvaldība pagarina iespēju atsavināt pašvaldības dzīvokļus

Taču jārēķinās, ka, paprasot pārāk daudz, privātais investors var nolemt, ka līdzās esošā māja viņam nemaz tik ļoti netraucē un viņš var ceļu izbūvēt no otras puses. Rezultātā var nākties dzīvot lielveikala tuvumā, nevis klusā ainaviskā vietā, iespēju atsavināšana iepriekš. Ja nekustamā īpašuma atsavināšana notiek sabiedrības vajadzībām, prātīgākais ir piekrist piedāvātajai summai.

iespēju atsavināšana

Ja piedāvātā summa šķiet pārāk zema, var vērsties tiesā, taču tie iespēju atsavināšana būs lieki izdevumi, nepatīkamas emocijas un iztērēts laiks, turklāt diez vai tiesāšanās vainagosies panākumiem.

Atsavināšanas likumā teikts, ka bijušajam īpašniekam nosakāma atlīdzība, kas nodrošina tādu mantisko stāvokli, kas ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim. Atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība nevis kadastra! Tirgus vērtība nozīmē to, ka īpašnieks par savu īpašumu iegūst summu, kas līdzvērtīga tai, kādu viņš varētu dabūt, īpašumu pārdodot.

iespēju atsavināšana

Protams, tā ir summa, par kādu konkrētajā teritorijā īpašumi tiek pārdoti ja kaimiņš pārdevis māju par 30 eiro, tad atpirkšanas cena būs līdzīga, nevis pusotru divas reizes augstāka. Tāpat nevar rēķināt iespēju atsavināšana peļņu vai to, ka būtu gribējies šo īpašumu vēlāk pārdot un nopelnīt vairāk. Saskaņā ar likumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums par nekustamā iespēju atsavināšana labprātīgu atsavināšanu vai stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, īpašniekam izmaksā atlīdzību.

Nākamā mājvieta jāmeklē pašam Aparatūras maku bitcoin neparedz atsavinātās mājas vietā ierādīt citu dzīvojamo platību. Bijušajam saimniekam bankas kontā ieskaita vērtētāja noteikto summu un tālāk jau pašam jāmeklē, kur dzīvot.

Īpašumu atsavināšana ar e-izsoļu starpniecību veicinās valstij nederīgo objektu pārdošanu, dodot iespēju attīstīt mūsdienīgus birojus Grozījumi Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā ļaus VNĪ efektīvāk organizēt pārdošanas procesu. Ar e izsoļu starpniecību turpmāk varēsim atsavināt savā pārvaldībā esošos Finanšu ministrijai un citām valsts iestādēm piederošos īpašumus. E-izsoles nodrošina skaidri saprotamus un visiem dalībniekiem vienlīdzīgus noteikumus.

Projekta attīstītāji atpērk īpašumu, bet nenodarbojas ar nākamās mājvietas piemeklēšanu. Parasti netiek segti arī pārcelšanās izdevumi lai gan projekta attīstītājs tos pēc savas izvēles var segt. Teorētiski var prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas saimniekam nodarīti līdz ar īpašuma atsavināšanu.

Taču arī šajā ziņā jāpatur veselais saprāts — neviens nesegs īpašnieka iedomātos, bet tikai reāli nodarītos zaudējumus. Piemēram, ja zemes gabalam tikuši izstrādāti kādi sarežģīti tehniskie projekti, ieguldīts daudz līdzekļu — tad var prasīt atlīdzināt zaudējumus. Ja mājai nesen uzlikts jauns jumts, tas ietilps nekustamā īpašuma cenā un netiks atsevišķi atlīdzināts.

Ja īpašumam ir kādi apgrūtinājumi vai parādi, darbojas parastā darījumu shēma iespēju atsavināšana vispirms dzēš parādu un atlikusī daļa tiek īpašniekam.

Rēzeknes novada pašvaldība pagarina iespēju atsavināt pašvaldības dzīvokļus | Rēzeknes Novads

Ja parāds ir par visu summu, tad… mantas un naudas nav, bet kredīta arī nav. Lai pats sev neradītu liekas problēmas un īpašuma atpirkšana vispār varētu notikt, nekustamajam īpašumam noteikti jābūt reģistrētam Zemesgrāmatā. Neko darīt, tā būs jādzīvo. Būs divi īpašumi, tikai katrs savā dzelzceļa pusē.

Eiropā šāda prakse nav nekas sevišķs. Tepat Polijā šobrīd aktīvi būvē autobāņus, un tur šo situāciju labi var redzēt, ka lauksaimniecības zeme ir gan vienā, gan otrā pusē, un pāri automaģistrālei ved tilti, kur pārbraukt traktoram.

iespēju atsavināšana

Jebkurā gadījumā lielu projektu attīstība un būvniecība nenotiek ātri — parasti tas ir ilgs laika periods, kad var paspēt gan novākt ražu, gan pārvietot lopus, ja saimniecībā nodarbojas ar lopkopību. Lai nav tā, ka nopērk labu zemes gabalu vai iespēju atsavināšana māju, bet pēc diviem gadiem to atsavina sabiedrības vajadzībām.

Šobrīd Rīgā un starptautiskās lidostas Rīga tuvumā atsavināšanai sagatavoti privātpersonu un pašvaldības īpašumi, kur sāksies pirmie būvniecības darbi. Pārējā Latvijā atsavināšana notiks secīgos posmos.

Tā kā nemitīgi notiek projektēšanas un sagatavošanas darbi, kopumā Latvijas teritorijā atsavināmo īpašumu skaits var mainīties, taču šobrīd to skaits svārstās ap tūkstoti. Izpētes ietvaros joprojām notiek aktīvas tikšanās un sarunas ar iedzīvotājiem. Tie, kurus skar atsavināšana, vispirms saņem paziņojumu par atsavināšanas procesa uzsākšanu, tad notiek izvērtēšana — kāda īpašuma daļa nepieciešama dzelzceļam un kāda paliks īpašniekam, un tālāk notiek uzmērīšana.

Ja nepieciešama tikai daļa nekustamā īpašuma, Eiropas Dzelzceļa līnijas organizē nepieciešamās īpašuma daļas atdalīšanu, veicot zemes ierīcības un kadastrālās uzmērīšanas darbus, nosakot precīzu atdalāmo īpašuma daļas platību un atdalot to, lai atsavinātu  tikai nepieciešamo nekustamā īpašuma daļu. Eiropas Dzelzceļa līnijas  īpašniekiem segs īpašuma tirgus cenu, identificējamos zaudējumus, piemēram, izdevumus par notāra pakalpojumiem, zaudējumu par ābeļdārzu, kas nesis ražu un peļņu, par iekoptu lielu dārzu, kurā īpašnieks ieguldījis gan naudu, gan darbu, — šos zaudējumus mēs segsim.

Arī pārcelšanās izmaksas ir iespēju atsavināšana mūsu pleciem. Tā kāRail Baltica projekta īstenošanai atsavināšanas process ir laikietilpīgs — katram nekustamajam īpašumam iespēju atsavināšana nepieciešams īstenot dažādas likumā noteiktas darbības, atsavināšanas process katram nekustamajam īpašumam aizņem vismaz pusotru gadu.